Tiesa sāk administratīvo lietu par FKTK rīcību, slēpjot analīzi par banku situāciju
PIETIEK27.12.2011.
Komentāri (11)
Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa sākusi lietu saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību, noslepenojot informāciju par situāciju Latvijas banku nozarē, kas tika izskatīta valdības sēdē šā gada 22. novembrī – Latvijas Krājbankas kraha laikā.
Lietas apstākļi izklāstīti pieteikumā tiesai: „Šā gada 22. novembrī vērsos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar iesniegumu elektroniskā pasta vēstules formā, kurā pamatojoties uz likuma Par valsts noslēpumu 5. pantu, paziņoju par savu vēlmi iepazīties ar pilnu informāciju, ko par situāciju banku nozarē izskatīšanai šā gada 22. novembra Ministru kabineta sēdē sagatavojusi FKTK, lūdzot to man nosūtīt vai nodrošināt iespēju iepazīties ar to klātienē.
Saistībā ar šo iesniegumu saņēmu no FKTK elektroniskā pasta adreses nosūtītu elektronisko dokumentu Nr. 04.02.28/4359, datētu ar 23.11.2011, kurā FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane paziņoja, ka manis pieprasītā informācija netiks sniegta:
„Atbildot uz Jūsu elektronisko vēstuli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka, ievērojot Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās nodaļas 1. punktu, kā arī Kredītiestāžu likuma 110.1 pantu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvertā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām.
Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasīto informāciju var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas.”
Šis atteikums sniegt atbildi pēc būtības un lēmums par manis pieprasītās informācijas klasificēšanu ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo manis pieprasītajā informācijā ir runa par valsts ekonomisko stāvokli un šādai informācijai saskaņā ar manis minētā likuma „Par valsts noslēpumu” normām amatpersonas nav tiesiskas noteikt slepenības statusu.
Tāpēc lūdzu tiesu: 1) ierosināt administratīvo lietu, 2) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz manu 2011. gada 22. novembra iesniegumu un sniegt tajā pieprasīto informāciju.”
Kā jau ziņots, likuma Par valsts noslēpumu 5. pants uzskaita informāciju, ko valsts amatpersonām nav tiesību slēpt no sabiedrības, un šīs informācijas skaitā ir arī ziņas par valsts ekonomisko stāvokli, taču amatpersonas jau kopš Parex bankas kraha laikiem šo pantu regulāri neievēro, šādas ziņas pasludinot par ierobežotas pieejamības informāciju. Neviena amatpersona par šādu rīcību nekādu sodu nav saņēmusi, un prokuratūra ziņas par šādu rīcību tradicionāli ignorē, aicinot vērsties administratīvajā tiesā.
Iesaki rakstu: 
Jūrmalā likums aizliedz nojaukt arhitektūras pieminekļus, kas pārsvarā ir sena koka apbūve. Taču likums visiem nav viens. Restaurācija ir dārga, turklāt – kam tā vajadzīga? Tieši tāpēc Jūrmalā arhitektūras pieminekļi „nejauši” aizdegas, turklāt dīvainu apstākļu sakritības dēļ tas parasti notiek pirms kādas jaunbūves celtniecības sākuma.
Pēdējo reizi Latvija laurus Eirovīzijā plūca 2002. gadā, kad Marija Naumova izcīnīja vēsturisko uzvaru. Kopš tā laika mūsējie reti kad spējuši vispār nokļūt tālāk par «lielā» konkursa pusfinālu. Kāpēc?
Referenduma rezultāti ir katastrofāli. Ceturtā daļa Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju faktiski ir nelojāli Latvijai, Latgalē - vairākums. Vēl jau ir pārsimts tūkstošu tādu nepilsoņu, par kuru lojalitāti valsts pamatvērtībām nav mazāko šaubu. Iespaidīgs un draudīgs skaitlis. Ar to nevar lepoties.
Vai oligarhu varu Latvijā aizvietojusi Āboltiņas un Co karaliste, tiesiskuma saukļu fonā spējot parlamentā izbīdīt „ģimenei” izdevīgus likumus?
Vai tiešām Valmieras reģiona ceļu policijas priekšnieks Aldis Pāže, kurš strādā Valmierā, bet dzīvo apmēram 30 kilometrus no pilsētas - Priekuļu novada Jāņmuižā, ik vakaru veic reidus pats pie savām mājām un tad, noguris no smagā darba, auto turpat arī atstāj pa nakti? Nē, izrādās, ka ar oficiālu pavēli ceļu policista dienesta auto stāvvieta noteikta pie viņa no darba vietas patālajām mājām.
Izrādās, ne jau tikai piemājas invalīdu stāvvietu vien iecienījis Valsts policijas Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Aleksandrs Suškins, - kā rāda kāda Pietiek lasītāja iesūtītās fotogrāfijas, arī citviet ceļa zīmes nav domātas policista leksusam.
Vai tiešām Cēsīs policistu deficīts sasniedzis tādus apmērus, ka līdzpilsoņu drošības garantēšanai un noziedznieku vajāšanai darbā jau tiek ņemti invalīdi? Par to liek domāt kāda Pietiek lasītāja iesūtītās fotogrāfijas, kurās redzams, kā Valsts policijas Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas iecirkņa inspektors Aleksandrs Suškins novietojis savu privāto automašīnu stāvēšanai invalīdu stāvvietā pie savas dzīvesvietas Birzes ielas rajonā.
Pirms dažām dienām plašu sabiedrības interesi bija izpelnījies kāds anonīms automašīnas Toyota LandCruiser vadītājs vai varbūt īpašnieks, kuram bija ienācis prātā apvidus auto novietot pat daudz ko redzējušajā Rīgā īpaši eksotiskā vietā – Brīvības ielā, šķērsām pāri ne tikai ietvei, bet arī velosipēdistu celiņam. Lai šādi varoņi tautai paliktu nezināmi, Pietiek informē – landkruizera faktiskais saimnieks ir mazpazīstamais, taču gana turīgais uzņēmējs, 1977. gadā dzimušais Edgars Ruģelis.